2000. gada Dzejas dienās visas Liepājas pilsētas bibliotēkas rīkoja dzejas pasākumu „Baltā stunda”. Tajā brīdī sapratu, ka mūsu Jaunliepājas 2.bibliotēkā šī stunda nekādā ziņā nebūs laicīga, bet būs veltīta kristīgajai dzejai. Ar to pie mums aizsākās starpkonfesionāls kristīgās dzejas projekts. Dzejnieka Olafa Gūtmaņa iedrošināta un mācītāja Raivo Bitenieka lūgta, jau 1.Adventē aicināju visus Liepājas kristīgo draudžu dzejniekus uz tikšanos Brāļu ev. lut. draudzē. Pasākumi guva necerēti lielu atsaucību, jo sniedza gan dzejniekiem, gan klausītājiem dvēseles spirdzinājumu, mīlestībā tuvinot cits citam dažādu konfesiju dzejniekus, mūziķus un draudžu locekļus. Ar visu mūsu mācītāju svētību gadu gaitā šī tradīcija ir tikai stiprinājusies, radoši augusi un pieņēmusies spēkā. Savu svētību topošā, otrā „Baltās stundas” dzejas kopkrājuma radošajai rosībai devis arī luterāņu Liepājas diecēzes bīskaps Pāvils Brūvers. Pirmā krājuma „Dievs, gribu Tev skanēt…” atvēršana 2008. gada martā bija īpašs, līdz šim vēl nebijis notikums Liepājas baznīcu dzīves vēsturē. Tas deva iespēju pateikties Dievam par uzdrīkstēšanos kalpot Viņam ar mums katram piešķirto dāvanu – ideju, enerģiju, talantu, kā arī ar materiālo nesavtību.
Ideja par krājumu veidošanu man radās pārdomu brīdī – kā šos izlolotos, dvēselē izdzīvotos, Mīlestības caurstrāvotos „Baltās stundas” dzejas mirkļus saglabāt paliekošus. Idejai uzreiz radās atbalstītāji – Ērika Birzkopa, Modris Zihmanis, Inga Audere, kā arī visu krājumā iekļauto draudžu dzejnieki un mācītāji un LLRMK „Helikons”.
Ir labi būt starp savējiem!
Ilga Auza
Krājumu redaktors Modris Zihmanis almanaha “Kristus gaismas mirdzumā” ievadā raksta:
“Ieskatoties aizvadītajos gados, domāju, ka tieši kristīgās dzejas lasījumi mūsu pilsētas dievnamos ir rosinājuši ideju par šāda žanra literatūras apkopošanu grāmatā. 2008. gadā nāca klajā pirmais kristīgās dzejas almanahs DIEVS, GRIBU TEV SKANĒT…, bet 2010. gadā iznāca otrais – KĀP MĪLESTĪBAS KALNĀ -, līdzvērtīgs pirmajam. Tikko [2012. g. februārī] iznākušais kristīgās dzejas almanahs KRISTUS GAISMAS MIRDZUMĀ ir trešais šāda žanra krājums. Visus trīs krājumus ir apkopojusi un sakārtojusi Liepājas literātu un radošo mūziķu biedrības HELIKONS valdes priekšsēdētāja Ērika Birzkopa, kura ir arī Liepājas baptistu Ciānas draudzes locekle. Idejas autore ir Ilga Auza – ilggadēja Jaunliepājas bibliotēkas vadītāja. /../ Garīgā sasaukšanās poēzijā liecina, ka kristīgā kaluma ļaudīm nav problēmu saprasties gan sadzīvē, gan mākslā.”
Baltās Stundas dzeja
Neatraidi Jēzu
Jēzus viens par visiem cieta – Viņš, kas pats no debesīm,
Kaut gan īsu brīdi bija
Mazāks vēl par eņģeļiem.
Cauri ciešanām un mokām
Viņam bija nāvē iet,
Lai no jauna atkal celtos
Godā, spēkā varenā.
Neatraidi To, kas dārgi
Maksājis par Tevi, draugs;
Nāc un nomet rūpju nastu,
Un pie Kristus krusta liec.
Mirdza Skroderēna
* * *
Dod!
To maizi,
Apēst ko nevar.
Dod!
To ūdeni,
Izdzert ko nevar.
Dod!
To vārdu,
Kas mūžīgi dzīvo –
Ieraksti manī to, Dievs.
Ieraksti
Mīlestību.
Karīna Krieviņa
* * *
Dzeja ir kā gaismas apskāviens.
Dzejai, tāpat kā mākslai,
ir dots īpašs uzdevums – pabarot dvēseli.
Vārdiem, kuri palaisti pasaulē,
ir jāiet no sirds uz sirdi.
Tie nedrīkst izdzist no atmiņas.
Dzejas pasaulē visiem ir jābūt kopā,
un neviens nedrīkst justies lieks.
Vajag dalīties sāpēs, skumjās, priekā.
Dzeja ir sirdsapziņa, kas prot mīlestībā,
visā tās daudzveidībā, uzrunāt klausītāju.
Dievs mums dod žēlastību ik dienas.
Dievs atklāj Jēzu Kristu arī caur dzeju un mūziku.
Ērika Birzkopa
Par ganīšanu
Skatos debesu pļavā,
Kur mākoņu aitiņas ganās,
Ja vējš tās pārāk trenkā –
Reizēm arī pat badās!
Bet vējam tās paklausa
Kā savam īstajam ganam
Un rātni pār pļavu
Steidz mājās.
Es arī vēlos aitiņa būt
Tur, augšā, aiz mākoņiem,
Ne vējam kā ganam ļauties,
Bet Kristum.
Vēl kājas man zemes pļavās,
Kur pienenēs bites,
Un saule tik mīļi tās gana,
Bet sirdī skaļāk un skaļāk
Sauc ilgas pēc īstā Gana.
Rasma Vērniece
Lūdziet!
Lūdziet par tiem, kas cieš mokas,
Kam laupīts ir lepnums un gods,
Kam varmākas sasaista rokas,
Bet vainīgiem izpaliek sods.
Lūdziet par tiem, kurus vajā,
Kam roka neceļas lūgt.
Par grūtdieņiem, kuriem nav māju,
Kam savas dienišķās trūkst.
Lūdziet, kuriem nav brīves,
Lai lūgšana cerību vieš,
Lai saruktu ļaunums dzīvē,
Un tiem, kuri sāpīgi cieš.
Lūdziet, kad iemirdzas zvaigznes,
Aizlūdziet, uzaust kad rīts!
Lūgsnas lai eņģeļi aiznes
Dievam, kurš augstībā mīt.
Imants Brancis
* * *
Piebira telpa
Cilvēku vārdiem…
Lūgšanas –
Logos pulsēja
Dzīvi…
“Skani, skani –
dvēsele mana,
tev jāslavē Tā Kunga
vārds!”
Ilze Paukše
* * *
Katram savs mums šeit Ēdenes dārzs,
Piedzīvots pasaules nievās,
Vienam tas gadījies niecīgs un vārs,
Ja saknes nav bijušas Dievā.
Dažam ir vieglāk, līksmāka sirds,
Bet citam vien vieglas ir kājas.
Bet smagākā reiz bija asiņu pirts –
Pie Krusta,
Lai vestu mūs mājās.
Mirdza Kemte
* * *
Mēs atnākam un aizejam.
Šis mirklis mūžā jāpārvar.
Neskumstiet – mēs nezūdam,
Tik citā dzīvē pārejam.
Rasma Jonase
Svece
Svece deg uz mana galda,
Gaismas mirdzums sīks, bet svēts.
Norimst nemiers, dvēs’lē krājies,
Mani apņem gaismas spēks.
Dzīves svinīgākos brīžos
Allaž sveces aizdegt mēdz;
Augšup ceļas silta liesma,
Gaismas starā dvēsl’i slēdz.
Lai ikviens kā svece būtu,
Kas spēj tikai gaismu dot,
Lai var tumšai krēslai cauri
Tā kā svece izstarot.
Rita Skujiņa
* * *
Saliec rokas klusi lūgšanā
Un pacel acis uz debesīm
Kur izstiepj rokas tev pretī mūsu Tēvs
Atver dvēseles vārtus
Kas septiņām
atslēgām noslēgti
Ko cilvēka acs neredz
un ausis nedzird
Viņš zina
Viņš dzird
Tavu sirds lūgšanu
Inga Vlasova
Jēzum – Augšāmcelšanās rītā
Viz lūgšanu altāris zvaigznēm rotāts,
Jau blāzma tik sārta debesīs lās;
Es nāku pie Tevis ar sveci rokās
Un lieku rokas – caurdurtajās.
Vien zaimi un maldi ir pienagloti,
Nu īstenība to vietā stāj;
Kas gaidīja Tevi un bēdājās ļoti,
Prieka un svētlaimes mielastu klāj.
Vēl bezdibenī kāds akmens lido,
Vēl akacī gaudo nemiera gars,
Bet dzīvību vēstot un mīlestību,
Nes cauri tumsai jau zeltīts stars.
Tu klusē un veries saulstaru spēlē,
Tu redzi, lūgsnā noslīgst kāds gars,
Un dzirdi – dvēsele vijoli spēlē,
Stīgām kad pieskaras izplaucis zars.
Tu klusē un saproti visu bez vārdiem,
Cik baisi, cik grūti bez Tevis ir būt,
Tu Savā Vārdā mieru mums sūti
Un apsoli vienmēr blakus būt.
Jau lūgšanu altāris ziediem rotāts,
Vēl blāzma sārta debesīs lās…
Cik brīnišķa, svēta un apgarota
Ir gaidītā atkal tikšanās!
Inga Audere
* * *
Ar baltiem ziediem
Piepildīts ir laiks
Ar baltiem ziediem
Piepildi šo dienu
Kas tā kā sniegs
Pret zemi slīd tik maigs
Un apklāj visu
Ārdot nebūtības sienu
Ar baltiem ziediem
Piepildīts ir kauss
Ar baltiem ziediem
Apvij savu sirdi
Lai cauri tai
Plūst neizsīkstošs strauts
Kur dienā tveicīgā
Gurds ceļinieks gūst valgmi
Liene Dzintare
* * *
Jēzus vārdā ej un dari,
Visi ceļi pašķirsies,
Viņa spozmes siltie stari
Visur tevim līdzi ies.
Jēzus vārdā pacel rokas,
Tumsa projām bēgtin bēgs.
Viņa Godība un mokas
Tavu sirdi Savā slēgs.
Jēzus vārdā lai ik diena,
Lai ik sākums, lai ik gals,
Viņam liekā nav neviena,
Klusa, meklējoša balss…
Jēzus vārdā tavi soļi
Vienmēr mieram tuvu būs.
Viņam akmeņi, tev oļi,
Kamēr naida upe žūs.
Jēzus vārdā savu krustu,
Pārvērt prieka putekšņos,
Lai ikviens šo prieku justu
Savos posta tuksnešos.
Jēzus vārdā, ej un dari,
Tēva Godam augļus nes.
Gara Spēkā tu to vari,
Vienā Garā tu un es.
Raivo Bitenieks
Baltās stundas dzejas almanahi “Dievs, gribu Tev skanēt” un “Kāp mīlestības kalnā” publicēti Egineto.lv lasītavā>