Daiga Lapāne kristīta 1983. gada jūlijā Slokas ev. lut draudzē, iesvētīta 1989. gada decembrī Rīgas sv. Jāņa draudzē, iesvētīja mācītājs J. Liepiņš.

Pirmo dzejoli sacerējusi piecu gadu vecumā. Nopietnāk dzejai pievērsusies, kad studēja latviešu filoloģiju LU un nokļuva strādāt Raiņa muzejā Jasmuižā. Sāka tur organizēt Dzejas dienas. Kopā ar Preiļu dzejniekiem izdeva kopkrājumu “Avota ūdens malks” (1992). 

Gatavojoties klasiskās filoloģijas maģistra studijām Latvijas Universitātē, sākusi atdzejot no sengrieķu valodas. 1999. gadā iznāca Daigas Lapānes atdzejojumu grāmata – sengrieķu dzeja un attiecīgu noskaņu latviešu lirika antīkajā tradīcijā – „Dienvidu vīns. Ziemeļu vīns”, kuru viņa pati arī sastādījusi. 

2000. gadā iznāca viņas pirmais dzejas krājums „Meditācija smilšu pulkstenī”. Grāmata tapusi sadarbībā ar dzejnieku Uldi Ausekli. Izdota ar Kultūrkapitāla fonda un Preiļu rajona padomes atbalstu. 

2012. gadā izdevniecība “Jaunā Daugava” izdevusi  D. Lapānes dzejas un atdzejojumu grāmatu “Mirklis virs valodas” ar pašas autores ilustrācijām.

Daiga strādājusi arī korektores darbu vairākos preses izdevumos, no 1999. – 2001. gadam bijusi latīņu valodas pasniedzēja Latvijas Universitātē, bet pašreiz strādā Rīgas Centrālajā bibliotēkā par galveno bibliotekāri. Tulko grāmatas arī no lietuviešu valodas. Vaļas brīžos zīmē arī datorprogrammā. Viņas darbi – zīmējumi un dzeja – piedalījušies vairākās izstādēs. 2020. gada rudenī Mērsraga Informācijas centrā piedalījās ar izstādi “Zvaigžņu daudzpunktes”.