Izvēlne Aizvērt

Ērika Birzkopa par ticību, dzeju un dzīvi

Ērika Birzkopa (centrā)  biedrības “Liepājas literātu un radošo mūziķu klubs „Helikons”  valdes priekšsēdētāja, Liepājas baptistu Ciānas draudzes māsa.

Liela daļa „Helikons” mīluļu – radošu cilvēku un lasītāju satiekas ar tevi “viesistabā”, proti, dzejas un citos pasākumos. Bet kā tu ienāci dzejas “virtuvē” un kāda tā ir?  

Kā jau virtuvē, dažkārt mēdz iet arī karsti. Tad jāprot atšķirt personīgās ambīcijas no tām, kuras kalpo kopējam, augstākam mērķim, kas nevar tikt īstenots ilgtermiņā, ja pirmajām ļautu dominēt.   

Biežas darba un svinīgas tikšanās vai sarakste ar radošiem cilvēkiem – svētki un ikdiena. Ko saskarsme tev sniedz? Pazīstot tavu nesavtību, dāsnumu, mērķtiecīgo vēlmi rūpēties un dāvāt cilvēkiem labāko – ko sirds gaida pretī?  

Tikšanās un sarakste ar radošiem cilvēkiem ir gan ikdiena, gan svētki, un bez tā visa dzīve būtu pelēcīga. Sapratni vienmēr esmu vēlējusies. /../

Par ziediem. Reiz sacīji, ka ziedus, kurus pasākumos saņem, nes uz baznīcu, lai novietotu uz altāra un pateiktos Dievam. Lūdzu, pastāsti par savu kalpošanu!

Ziedi ir manas dzīves neatņemama sastāvdaļa, tādēļ savā draudzē esmu ziedu kompozīciju veidotāja, un katru svētdienu ir jābūt skaisti noformētam altārim, sevišķi svētkos.

Zupas virtuve, kuru apmeklē vairāk nekā 150 mazturīgie liepājnieki, mūsu draudzē darbojas no šā [2010] gada 18. marta, katru ceturtdienu. Es šo darbu vadu, un man palīdz draudzes māsas. Finanses nāk no ziedotājiem, bet LBDS MA naudiņu atsūta.  

Par Dieva palīdzību. Kāds ir Kristus, cik ļoti Viņš tev palīdz? Ko bez Viņa palīdzības tu spētu?

Ja es neticētu un nepaļautos uz Dievu, pilnīgi noteikti varu teikt, ka nebūtu iznākusi neviena grāmata – tas ir apjomīgs, darbietilpīgs process, kurš paņem visu no cilvēka – laiku, garīgo spēku, pacietību un mīlestību. Bet Dievs mani vadījis visu laiku, finansiālās grūtības atkāpās, tā kā es paļaujos tikai uz Dieva žēlastību un droši uzticos. 

Tomēr nākas sastapt arī cilvēkus, kuri ar grūtībām uzticas Dievam, pamatojot to, piemēram, ar kāda tuvinieka zaudējumu, kas dziļi sāp. Kad Dievs ņēma pie Sevis tavu mazdēliņu Kristeru (12.04.2008. – 09.08.2009.), ne pirms, ne pēc tam nedzirdējām Dievam veltītu kritiku. Gluži pretēji – teici, ka saproti, kādēļ tā notika, un kalposi Viņam vēl vairāk. Kā savu attieksmi skaidro? Vai spēja, palikt Dievam uzticamai tev arī no Viņa? 

Lai cik ļoti nesāpētu mīļa cilvēka zaudējums, saprotu, ka nekas šajā dzīvē nepieder man, bet Dievam. Dievs dod un Dievs paņem, jo Viņam viss ir labāk redzams. Un to, ka Kristeru Viņš mīlēja ļoti, es saprotu. Mēs tiksimies Dieva noliktajā laikā, bet jādzīvo ir tā, lai viss, ko daru, tiktu darīts Dieva godam, ne savam, tad arī tiksimies. Esmu pateicīga ikvienam, kas tajā brīdī bija kopā ar mani. Tas deva spēku izturēt. 

Turpinu darīt visu, ko man uztic mūsu mīļais Radītājs, bez kurnēšanas un sevis žēlošanas. Pretī saņemu lielu svētību un vadību no sava Debesu Tēva.

Atgriežoties pie dzejas, kad tā kļuva tev mīļa?

Kopš sevi atceros, vienmēr esmu lasījusi dzeju lielākām vai mazākām auditorijām – sākumā skolā, tad dažādos pasākumos, savā un citās draudzēs, kristīgās dzejas „Baltā stunda” pasākumos un citur, jo man ļoti patīk dzeju lasīt klausītājiem. Tie man ir svētki. Lasot es pilnīgi iejūtos dzejas tēlā un iegūtās izjūtas noskaņu dāvinu apkārtējiem. Bieži esmu redzējusi viņus notraucam no vaigiem asaras… /../

Ko vēlēsi autoriem? 

Dieva doto talantu – dzejot – vajag auklēt, izauklēt līdz pilnbriedam. Tādēļ ir dzejas meistari, kuri mīlestībā gādā par to, lai tā sasniegtu lasītāju jau kā nobriedusi vārpa tīrumā. Aicinu viņu padomos ieklausīties un uzticēties.

Protams, vēlu – nepagurt, vienmēr līdzi ņemt kādu zīmulīti un blociņu, lai radušās dzejas rindas nepazustu, bet uzrakstītās gaidītu nākošās. Esmu ļoti priecīga par katru, kurš raksta gan dzeju, gan prozu. Lai Dievs turpina mūs vadīt Savā lielajā Mīlestībā!

Mīļš paldies, Ērika, par sarunu, par visu, ko mūsu labā dari.

Patiesā cieņā un sirsnībā,
Inga

2010

/Foto: Daiga Vītola

 

Intervijas pilna versija publicēta Egineto.lv lasītavā. liepajniekiem.lv par Helikonu>

Liepājā atver žurnālu “Helikons” un grāmatu “Helikona izlase Antona Kreica redzējumā” – 04.04.2019. rekurzeme.lv bildēs>