Modris Zihmanis

01.12.1927. – 03.08.2021.

Dzimis Tērvetes pagasta „Lāčplēšos” 1927. gada 1. decembrī.
Attiecības ar Dievu sākās ļoti agri, gada vecumā kristīts Tērvetes luterāņu baznīcā, kur kopā ar vecomāti vēlāk regulāri apmeklējis dievkalpojumus. Bija latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, dzejnieks un rakstnieks. Liepājā no 1964. gada. Latviešu literatūrā ienāca vēlu, 62 gadu vecumā. Konspiratīvo literāro darbību ar pseidonīmu Zelmenis dzejnieks sāka jau ieslodzījuma laikā kopš 1950. gada. Pirmās legālās publikācijas dzimtenē parādījās 1989. gadā avīzē “Liepājas Vārds”. Līdz šim Rīgas, Liepājas un trimdas tautiešu presē publicēts ap 180 viņa eseju, daudz dzejoļu, vairāki stāsti un tēlojumi, tulkojumi krievu un lietuviešu valodā, notikuši radioraidījumi un raidlugas. Publikācijas kopkrājumos “Atmiņu lauskas”, “Uz ežiņas galvu liku”, “Es sapni par dzimteni pagalvī likšu”, bet “Via Dolorosas” teksts tapa A. Engelmaņa komponētajai oratorijai, kas veltīta Latvijas valsts 80. jubilejai. Bija Liepājas literātu un radoši mūziķu kluba “Helikons” biedrs un žurnāla redaktors, kristīgās dzejas Liepājas dievnamos “Baltā stunda” pasākumu dalībnieks un trīs dzejas almanahu, “Dievs, gribu Tev skanēt…”, “Kāp Mīlestība kalnā” un “Kristus Gaismas mirdzumā” redaktors.
Par nopelniem valsts labā M. Zihmanis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, ieceļot viņu Triju Zvaigžņu Ordeņa Virsnieka pakāpē, Viestura ordeņa V šķiras apbalvojumu, saņēmis Valsts Aizsardzības fonda Goda zīmi “Lāčplēsis”, Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojumu “Atzinības Goda Zīme”, medaļu “Zemessardzei 15 gadi” un Barikāžu dalībnieka medaļu.