Kristus raugās
Kristus raugās uz mani un tevi,
Viņa skatam neko nenoslēpsi,
Nav cilvēka tāda – bez grēka – neviena,
Bet Jēzus spēj piedot visu ikvienam.
Kurš gan teikt var, ka spēj tā kā Kristus,
Tik ļoti mīlēt un vienādi visus?
Piedot ļaunākos pāridarījumus un grēkus,
Kur cilvēka sirds gan lai rod tādus spēkus?
Nē, cilvēka sirdij pašai nav tādu spēku,
Mums jālūdz no Dieva, lai piedot spētu,
Lai kā tava sirds, draugs, varbūt sāpēs kliedz,
Kristum nācās daudz vairāk ciest.
Mēs nedrīkstam turēt rūgtumu sevī,
Ne arī pret citiem to vērst,
Jo tikai tas, kurš sevi ļāvis Kristum uzvarēt,
Varēs pie viena galda ar Viņu sēst.
/Nauris Gekišs/
Nauris Gekišs
Jaunā dzejnieka pirmās publikācijas 17 g. v. – vietējā avīzē “Jūrmalas Laiks”.
Publicējies: Jelgavas almanahā “Zemgales vācelīte” un Ogres dzejas almanahā “Uvertīra Latvijas simtgadei”; atsevišķi dzejoļi un to fragmenti publicēti: laikrakstā “Ogres Vēstis”, Gulbenes rajona laikrakstā “Dzirkstele” u.c.Izdevis 22 savas dzejas krājumus, no kuriem pazīstamākie: “Ceriņu liesmās degošā sirds”, “Lai katra diena kā roze plaukst”, “Avenes plaukstā” un “Variācijas četros gadalaikos”, jaunākais krājums – “Kāds numurs ir debesīm?” un 7 kopkrājumus ar draugiem.
/Foto: Vēsma Gekiša