..gribas būt kā lielam, baltam Putnam, pacelties un lidot, lidot, lidot……. /Dženija/
Jautā Inga Audere: Savu attieksmi pret dzeju esat izteikusi: “Nekas nevar būt skaistāks par vārdiem, ko var sarindot dzejā…” Kur, Jūsu izpratnē, slēpjas dzejas skaistums?
Dāvinu tev mirkli, kad vakara vēja glāstošā elpa
Skauj pūpolu, vizbuļu trauslo rasu,
Kad brīnumpilnām acīm pavasara sapņi tevī raugās,
Un zvaigznes sudraba kurpēs dzimst.
/Dženija/
Nekas nevar būt skaistāks par vārdiem, kurus var sarindot dzejā.
Dzīve ir tik skaista, ar pārsteigumiem un vieglprātībām pilna. Dzejā var raisīt savu domu soļus, tur ir viss – daba, mīlestība, skumjas un prieks. /../
Esat paguvusi izdotajiem dzejas krājumiem “Pērļu rotas” un “Svētvakara sapņi” piepulcināt vēl kādu?
Man ir iznākuši divi dzejas krājumi ”Pērļu rotas”un “Svētvakara sapņi”, un kopkrājumi – “Mana grāmata 2”, “Ābeļziedu valsis”, “Sirds melodija”, “Līdz pieturai Mīlestība”. Savu trešo grāmatiņu auklēju vēl tikai domās, sapņos, bet tā jau tur dzīvo, gaida īsto brīdi – nolaisties. /../
Vai varat sacīt – Latvija ir Jūsu iedvesmas vieta?
Mīlu Latviju, ļoti. Tāpēc dzeltenā pasaule ir mana šodiena – uz laiku. Arī šeit top dzeja, protams, mazāk. Tiek spēlēta ģitāra un izdziedu savas dziesmas. Klausītāji ir latvieši svešumā. /../
Latvija ir vieta, kur mana dzeja ir sākusi savu gaitu… sākot no smilšu graudiņa, maza skudras bērniņa līdz debesīm un jūras plašuma. Arī esot projām, rakstot domu atmiņas skrien pa Latvijas ceļiem, pļavām, mežiem un cilvēkiem. Vienīgi, šeit esot, klāt piepulcējas Skotijas narcišu pļavas un ziedošie sakuru dārzi, kuru skaistumu pat aprakstīt nav iespējams. Dzīve, tā ir dzīva pasaka.
Zinu, ka pēc iespējas ātrāk atgriezīšos savā zemītē, jo bieži ir brīži, kad gribas būt kā lielam, baltam Putnam, pacelties un lidot, lidot, lidot…….
Liels paldies, Dženij! Lai piepildās visi baltie sapņi, visas labās cerības!
Cieņā un sirsnībā – Inga, Egineto.lv
Visa intervija publicēta Egineto.lv izdevumā Nr. 1 (2010) šī projekta Lasītavā.