Latvju idille
Mana dzimtene brīnišķā,
Mīļotā, vienīgā.
Atgriežoties atkal mājās
Kā māte sagaida.
Stalts ozols zemzaris stāv,
Tā zaros bišu saime san.
Mežs klusinātu dziesmu šalc,
Par mieru, mīlu, laimi pauž.
Blakus mežam zaļā pļavā
Soļo stārķis kājām garām,
Viņš jūtas šeit kā saimnieks,
Bērni ligzdā, staba galā. /../
Saule latvju zemi glāsta,
Lietus lāses dzidrina.
Vēji zemei pāri brāžas,
Zaļo rotu saudzējot.
Tāda mana tēvzeme,
Kā miera osta sargāta
No lielām dabas stihijām,
Ir mūsu dārgā Latvija.
/Rasma Jonase/
Rasma Jonase
Mūžībā. Autores dzeja izdota dzejoļu grāmatās bērniem: “Peļu grāmata”, “Cāļi” (2013), “Zaķi” (2014), “Kaķēna darbi un nedarbi” (2015), “Podziņa” (2016), “Mikipeles piedzīvojumi” (2017), “Mikipele darbojas” (2017) un – pieaugušajiem: “Dzīve”, “Dzīve iet tālāk” (2013), “Dzīve iet un aiziet” (2015), “Dzīves epilogs” (2017);
publicēta arī žurnālā “Helikons”. R. Jonase piedalījusies dzejas pasākumos “Baltā stunda”, Ingrīdas Rubežas organizētajos dzejas lasījumos bērniem ar invaliditāti, – Liepājas Sv. Trīsvienības, Sv. Annas un Lutera ev. lut. draudzēs; ciemojusies Liepājas Valtera bibliotēkā, Katoļu sākumskolā, regulāri bērnudārzā “Delfīns”, kā arī rīkojusi savus autorlasījumus. Foto: Egons Zīverts, “Kurzemes Vārds”.