Ak, Kungs, dari mani par savu miera ieroci,
lai es mācītu mīlestību tur, kur ienīst,
lai piedotu tur, kur apvaino,
lai vienoju tur, kur naids,
lai modinu cerību tur, kur valda izmisums,
lai iededzu gaismu tur, kur valda tumsa,
lai nesu prieku tur, kur mājo rūpes.
Ak, Kungs, neļauj man dzīties pēc tā,
kas mani mierinātu, bet ka es mierinātu,
ne lai mani saprastu, bet ka es saprastu,
ne lai mani mīlētu, bet ka es mīlētu.
Jo, kas tā atdod, tas saņem,
kas sevi aizmirst, tas atrod,
kas piedod, tam piedod,
un kas tā mirst,
tas atmostas mūžīgai dzīvei.
(Asīzes Francisks, 1181 – 1226)