* * *

kā ūdens krūzē krītot saulesstaram
tas neliek virsmai zaudēt rāmumu
tā Dievs ik dzīvē ienākdams
to izgaismo
neko tai neatņemot

kad rīts lej savu gaismu rādot ceļu dienai
ik lieta paliek savā vietā neskarta
vien durvis paveras uz netveramo
uz plašumu
kas pieaugt nemitas

/Valdis Svirskis/