laiks
tik neskaitāmas sniegpārsliņu atnākšanas
šuj kopā debesis ar šīspasaules grīdu
kā mirgojošas baltas gaismas kustībā
no pusnakts lēnības līdz brāzmainajam rītam
tik viegli ietilpinās teikumā
vēl vieglāk ietilpinās vārdā
un klusumā tas gluži šūpulī
kā bērniņš mazs
ik sirdspukstā
kas pieaug
laiks vienmēr aug
kaut maldos liekas zūdošs
kā atspulgs atspulgā
ar bezgalību vienā plaknē