Izvēlne Aizvērt

Brīnumu Dievs

Sen teica teiksmas un skandēja daiņas —
Ai, Dievs, cik likums tavs ražens un cēls!
Nu raugot nolemtos mūžus un maiņas,
Ceļ krūtis vareni brīnums man kvēls:

Kur pāri ārēm slīd ausmā tev pēdas,
Tur saule zeltotu ābolu sviež.
Kur glāsti stiebrus, raug — vārpas jau vēdas,
Kur plūdo elpu, zieds smaržu tur viež.

Kad naktī zvaigznes pār plašumiem margo,
Un ceļus vandot sāk ziemelis skriet —
Tu izej pamestam sērdienim sargos
Un paver stigas, kas ciematos iet.

Gan audzē tikumos augstu un zemu,
Gan ruden līdzini briedumu šo.
Ko sniedz ar gausu, to priecīgi ņemu
Un laimīgs pateicos, Dievs, tev par to!

Un raugot dzīvības mainīgos ceļos,
Kad tava vara uz pilnību veļ,
Līdz tā kā zvaigznes rit dvēseles veļos —
Tavs likums brīnumā krūtis man ceļ!

/Vilis Cedriņš/

Vilis Cedriņš

1914-1946. Autora pirmie dzejoļi, tapuši skolas gados, publicēti žurnālos “Mazās Jaunības Tekas” un “Atpūta”. Pirmais V. Cedriņa dzejoļu krājums „Sidraba jātnieks” (1935) tika apbalvots ar Preses biedrības prēmiju. Sastādījis dzejas antoloģijas “Zemes dziesmas”, “Jūras nemiers”, “Ziemeļu dārzos”. Atdzejoja Gētes darbus. Jaunā dzejnieka talantu izcili novērtēja 30. un 40. gadu literāti, nosaucot viņu par latviski visdziļāko. V. Cedriņa dzeju augstu vērtējis arī prezidents Kārlis Ulmanis.

Autora dzejas profils egineto.lv izveidots, pateicoties viņa mazdēlam Alvilam Cedriņam.

Uz biogrāfiju>